Atveroties priekškaram un nostājoties prožektoru gaismā, aktieris sajūtas kails. Kails, nedrošs, bet arī gaidu pilns. Nostājoties uz skatuves amatierteātra aktierim, šī sajūta, ir, šķiet vēl izteiktāka. Pa galvu skrien desmitiem domu – vai es spēšu, vai neko neaizmirsīšu, vai mani pieņems. Vienam pa galvu skrien domas, citam no satraukuma trīc ceļi un galvā ir vien liels, melns caurums. Taču, sajūtot skatītāju mirdzošo acu skatienus un klusi aizturēto elpu, satraukums izplēn.
Ik gadu oktobrī, katrreiz citā Eiropas pilsētā, savus aktierus gaida neatkarīgais diasporas amatierteātru festivāls. Šķiet, nu jau par LAIPA tradīciju ir kļuvusi spēja pārsteigt – katru gadu uzmirdzot citās krāsās, citās sajūtās, iekrāsojoties katra organizējošā teātra īpašajā rokrakstā. Šogad startējām no Oslo olimpiskā tramplīna, gādīgā O`LatTe teātra paspārnē, un sociālā medija LAIVA kapteinis Uldis Balodis jau festivāla pirmajā dienā kādā privātā sarunā noteica: “Es agrāk nezināju, ka latvieši šādā skaitā ne vien dzied un dejo, bet arī spēlē teātri.”
LAIPA ir mazformāta festivāls (šogad tā pulcēja 60 teātra mīļus no 7 valstīm), kas vilina ar savu ģimenisko formātu. Maksimāli 11 teātri, iestudējot latviešu lugas latviski, sabrauc no malu malām, lai uzkāptu uz skatuves, parādītu iestudēto pārējiem, bet arī sajustu drauga roku un plecu. Aktieris un pasniedzējs Dzintars Krūmiņš, kas LAIPAs ģimeni apciemoja jau otro reizi, iejūtoties eksperta lomā, par festivālu saka: “Šī gada LAIPA Oslo bija kā atkalredzēšanās ar ģimeni. Spēcīgu, teātra mīlētāju ģimeni. Azartisku un drošu, zināt gribošu un dodošu. Lieliskas izrādes un mana favorīte no "Kurbada"- Laimdota (Anita Greenband)! Tas ir kaut kas!!!” Dzintars brīnišķīgi apraksta LAIPAs pamatdomu – laipinieki mīl teātri, mīl skatuvi, mīl azartu, vēlas uzzināt ko jaunu, taču no sevis vēlos piebilst – bez spiediena pacelties pāri citiem.
LAIPAs dalībnieki LAIPĀ ir viss – aktieri, režisori, scenogrāfi, ģērbēji un grimmētāji, paši sev stingrākie kritiķi un viens otram labvēlīgākie skatītāji. Reizēm ir grūti izvērtēt, kurš par kādu neveiksmi, ja tāda gadās, pārdzīvo vairāk – aktieri vai skatītāji zālē. LAIPA ir vieta, kur dzimst jauni teātri, spēkus atjauno reizēm pagurušie, kur rodas jaunas idejas un iedvesma. LAIPA ir iespēja ikdienas trakajā skrējienā uz mirkli pabūt citur, ārpus. Te mēs atkal un atkal apjaušam, cik daudzpusīgi esam – kāds ir sacerējis jaunu festivāla himnu, cits atradis neparastu risinājumu savai izrādei, kāds uzkāpj uz pēc sajūtas bezgalīgi augstiem papēžiem un pārvēršas par fantastisku skatuves dīvu.
Profesionālai izaugsmei LAIPA ik gadu pieaicina pa teātra profesionālim. Šogad pirmo reizi LAIPA ģimenei pievienojās aktieris un režisors Jurģis Spulenieks. “Par Laipu. Biju patīkami pārsteigts, redzot ļoti pašaizliedzīgo ieguldījumu, ko cilvēki bez maksas veic. Diasporas amatieru teātri pilda ārkārtīgi vērtīgu misiju - Latvijas kultūras vēstniecību ārzemēs un latviešu valodas ilgtspējas veicināšanu ārzemēs. Lai tā nekļūtu par neiespējamo misiju, Latvijas valstij būtu jādomā par atbalsta pasākumiem. Arī izrāžu daudzveidība norāda ne vien uz sociālo funkciju, bet pat ambīciju estētikas virzienā un tiekšanos pēc kvalitātes. To visu Laipas saime panāk ar izteiktu pleca sajūtu, ģimeniskumu un sadarbību, no kā Latvijas kolektīvi varētu pamācīties,“ raksta Jurģis jau atskatoties uz intensīvo nedēļas nogali.
Izdziest prožektori. Aizveras priekškars. Taču mēs joprojām jūtam drauga plecu un silto apskāvienu, jo te mēs visi vienādi esam! Pēdas vēl smeldz no nodejotas nakts, balsis aizlūzušas pēc izdziedāta vakara, sirds trauks ir uzpildīts – līdz nākamajam gadam. Šoreiz Sanfrancisko!
Tavi LAIPAS bērni.
Laura Ritenberga-Kinder
Vācijas Latviešu amatierteātra-studijas "Ezīši" režisore
Foto: Elīna Balode
#laipa #Olatte #vācijaslatviešuamatierteātrisstudijaezīši #ezīšteātris #ezīšuteātris #latviešivācijā #laipa2022 #laipaoslo #latviešudiaspora #diasporasteātri
Comments