Atveroties priekškaram un nostājoties prožektoru gaismā, aktieris sajūtas kails. Kails, nedrošs, bet arī gaidu pilns. Nostājoties uz skatuves amatierteātra aktierim, šī sajūta, ir, šķiet vēl izteiktāka. Pa galvu skrien desmitiem domu – vai es spēšu, vai neko neaizmirsīšu, vai mani pieņems. Vienam pa galvu skrien domas, citam no satraukuma trīc ceļi un galvā ir vien liels, melns caurums. Taču, sajūtot skatītāju mirdzošo acu skatienus un klusi aizturēto elpu, satraukums izplēn.